Daudzi dārzkopji katru pavasari cer uz bagātīgu tupeņu ražu, taču bieži vien rudenī nākas vilties, ieraugot sīkus un skartus bumbuļus.
Izrādās, ka risinājums, ko iesaka pieredzējuši audzētāji un agronomi, nav meklējams brīnumainās šķirnēs vai dārgā ķīmijā, bet gan pavisam vienkāršā un loģiskā pieejā. Liela daļa panākumu slēpjas pareizā stratēģijā, kas neprasa pārdabiskus pūliņus, tikai nedaudz citādu skatījumu uz ierastajiem dārza darbiem.
Mūsdienu dārzkopības eksperti ir pamanījuši, ka gadu desmitiem piekoptās metodes bieži vien vairs nesniedz gaidīto rezultātu. Agrāk ierastie paņēmieni nereti kļūst par iemeslu tam, kāpēc raža ir niecīga un augi nīkuļo visu vasaru. Speciālisti uzsver, ka galvenais klupšanas akmens ir nevis zemes “negribēšana” dot ražu, bet gan nepareiza rīcība jau pašā sākumā.
Kāpēc tradicionālās metodes bieži pieviļ?
Ir pamanīts, ka viena no lielākajām kļūdām ir pārāk sekla stādīšana – tikai lāpstas asmens dziļumā. Šāds veids neļauj augam pilnvērtīgi attīstīties un veidot spēcīgu sakņu sistēmu. Tāpat arī klasiskie attālumi starp vagām un ceriem (parasti 60 un 30 centimetri) rada pārāk lielu saspiestību. Tas ne tikai liedz augam pietiekamu gaismu un barības vielas, bet arī būtiski palielina lakstu puves jeb fitoftoras iespēju, jo starp ceriem necirkulē gaiss.
Vēl viena izplatīta kļūda ir neregulāra laistīšana, gaidot, kamēr augsne būs pilnībā izžuvusi, vai arī nepietiekama ceru apraušana. Bez kārtīgas zemes kārtas uz stumbra augam nav vietas, kur veidot jaunos bumbuļus. Šo nepilnību kopums parasti noved pie tā, ka no vienas dārza simtdaļas izdodas novākt vien 4–5 spaiņus kartupeļu.
Kā panākt izcilu rezultātu?
Lai dārzā sasniegtu vērā ņemamus rādītājus, pētnieki iesaka mainīt stādīšanas shēmu. Optimālais variants ir veidot vagas 70 centimetru attālumā vienu no otras, bet pašus bumbuļus stādīt ik pēc 50 centimetriem. Lai gan sākumā var šķist, ka augu ir par maz, tieši šāds plašums ļauj katram keram saņemt maksimālu saules gaismu un barību. Tas stimulē vairāk stolonu jeb dzinumu veidošanos, uz kuriem vēlāk augs bumbuļi.
Stādīšanas dziļumam jābūt vismaz 10–12 centimetriem, un bumbuļi obligāti jāliek ar “actiņām” uz augšu. Ja tos ieliek citādāk, veidojas pārāk tuvu zemes virskārtai, un raža nebūs tik bagātīga.
Lasi vēl: Nesteidzies izmest veco zobu birsti: ģeniāli veidi, kā tā var noderēt ikvienā mājā
Apraušana kā galvenais ražas dzinējs
Daudzi uzskata, ka kartupeļi aug uz saknēm, taču patiesībā tie veidojas uz pazemes stumbriem. Tieši tāpēc ceru apraušana ar zemi ir kritiski svarīga – jo vairāk stumbra ir zem zemes, jo vairāk vietas ir jaunajiem kartupeļiem. Eksperti iesaka cerus apraut trīs reizes sezonā:
Pirmā reize – kad laksti sasnieguši 10–12 cm augstumu.
Otrā reize – pēc divām nedēļām, kad tie ir ap 25–30 cm gari.
Trešā reize – ja laksti turpina strauji stiepties garumā.
Svarīgi pieminēt arī laistīšanu. Bieži pieļauta kļūda ir laistīšana no šļūtenes “pa virsu” lakstiem, kas veicina mitrumu un kaites izplatību. Gudrāk ir izmantot pilienlaistīšanu vai liet ūdeni tieši pie saknēm, ne biežāk kā divas reizes nedēļā.
Trīskārša barošana un ziedu noslēpums
Lai kartupelis izaugtu liels un garšīgs, speciālisti iesaka mēslot trīs reizes. Sākumā ir svarīgs slāpeklis augšanai, vēlāk – kālijs un fosfors bumbuļu briešanai. Ar slāpekli vasaras vidū gan jābūt uzmanīgiem, citādi dārzā būs tikai milzīgi laksti, bet maz ogu zem zemes.
Ieteicamais grafiks:
Divas nedēļas pēc sadīgšanas – slāpeklis (piemēram, karbamīds).
Pirms ziedēšanas – fosfors un kālijs.
Bumbuļu veidošanās sākumā – tikai kālijs.
Lasi vēl: Kāpēc ķirši mēdz būt tārpaini: pieredzējušu dārznieku viltība, ko paspēt izdarīt agrā pavasarī
Interesants un reizēm diskutabls paņēmiens ir ziedu noplūkšana, tiklīdz tie parādās. Tam ir loģisks skaidrojums – augs tērē milzu enerģiju sēklu (mazo, zaļo “tomātiņu”) veidošanai, bet noplūcot ziedus, šī enerģija tiek novirzīta bumbuļu audzēšanai. Apvienojot šo metodi ar pareizu apraušanu un barošanu, ir pilnīgi reāli sasniegt rezultātu, kur no vienas simtdaļas tiek novākti pat 140 spaiņi kvalitatīvas ražas.
